Krāsota keramika

Apgleznotā keramika, kas pazīstama arī kā pēcapdedzināta apgleznota keramika, ir keramikas mākslas darbi ar senu vēsturi. Attiecas uz keramiku, kas krāsota uz virsmas pēc keramikas riepas apdedzināšanas, atšķirībā no krāsotas keramikas, kas uzgleznota uz keramikas, krāsas materiāls un zaļais korpuss ir saspiesti kopā, un fajansa tiek grauzdēta augstā temperatūrā, krāsotas keramikas pigments. nav stingri piestiprināts, un raksts viegli nokrīt, kad tas ir slapjš vai ūdens. Apgleznotā keramika aizsākās vēlā neolīta periodā, biežāk lietotās krāsas ir sarkana, melna, dzeltena, balta, okera u.c., krāsa ir krāšņa, jo glezna vairs netiek dedzināta, tāpēc glezna ir ļoti viegli valkājama un nokrīt. .

Seno senču darinātā apgleznotā keramika ir izgatavota no augstvērtīga māla aluviāla pie upes, tīra un bez piemaisījumiem, mitra kā rozā kūka; un dubļiem ir elastība. Apdedzinātajai keramikai, skatoties ar neapbruņotu aci, ir "līmes" tekstūra.
Tā kā tobrīd bija slikti apdedzināšanas tehniskie apstākļi, apdedzināšanas temperatūra bija salīdzinoši zema, un apdedzinātajiem traukiem bija spēcīga ūdens uzsūkšanās. Pieskaroties ķermenim ar roku, tiks atskaņota zema skaņa; Sajūta, ka svars ir vieglāks, kad izmantojat roku keramikai; Nedrīkst būt smaga spiediena sajūta; Samitriniet traukus ar ūdeni, jūtama vāja zemīgas gaļas smarža; Ja paskatās uzmanīgi, uz keramikas virsmas būs sīki adatu caurumi.
Senās keramikas izstrādājumi, no kuriem lielākā daļa ir senču dzīvie trauki, pirms ierakšanas zemē trauka korpusam ir sadursmes pēdas, ilgstošai ķermeņa lietošanai ir dabiska nodiluma parādība, un ir saskare ar gaisu, ūdens, tauki un citas lietas, ko ražo "čaumalu krāsas pasta". Apgleznotā keramika tūkstošiem gadu ir aprakta zemē, un pēc ilgstošas ​​uzkrāšanās keramikas virsma ir pilna ar "zvīņām". Īstu "kaļķi" nevar nomazgāt ar ūdeni, birstīt "kaļķi" ar atšķaidītu sālsskābi, redzēsiet "kaļķi", kas izdala baltus dūmus un puto.

Attīstoties tehnoloģijām un pakāpeniski uzlabojot cilvēka estētisko apziņu, neolīta cilvēki pamazām sāka apzināti dekorēt keramiku, tāpēc radās tāds mākslas darbs kā fajansa. Glezniecība ir būtiska fajansa veidošanas sastāvdaļa. Neolīta perioda senči uz māla sagatavēm krāsoja bērnišķīgus, vienkāršus un elegantus dekoratīvus rakstus ar krāsainiem pigmentiem, tā ka ārkārtīgi parastā keramika podnieku veiklajās rokās kļuva par vērtīgu aizvēsturiskās mākslas šedevru.